Nedēļu, mēnešu, gadu skrējienā pienāk brīdis, kad arī laulātam pārim ir godīgi sev jāpasaka: mums vajag piestāt, lai kaut neilgā klusumā un divatnībā palūkotos viens uz otru un ieklausītos sava laulātā drauga dvēseles valodā. Tas nemaz nav tik vienkārši, kā gribētos domāt. Tāpēc Dievs ielika sirdī dažiem cilvēkiem tādu vēlēšanos būt kā palīgiem, ceļvežiem, lai laulātiem pāriem palīdzētu šajā attiecību izkopšanas ceļojumā.
Lasītāj, ja tu vēl nezini, kas ir „Pāru dienas”, es centīšos tev par to pastāstīt. Kaut gan, lai kā es censtos, es nespēšu nodot tev tās sajūtas, emocijas, skaņas un krāsas, kuras piedzīvoja laulātie pāri, kuri šogad no 4. -6. maijam pulcējās „Pāru dienās” Atmatas novadā, viesu mājā „Bille”. Tas bija septītais gads, kad notika šāda veida pasākums.
Jau piektdienas pēcpusdienā sabraucot, visus pārsteidza viesu mājas izsmalcinātais stils, kas piedeva notikumam nopietnības un cēluma gaisotni. Lielajā zālē, ar smalkjūtīgi trausla senatnīguma pieskaņu, piektdienas vakarā tika klāts viesību galds, kurā pēc ebreju tradīcijām tika sagaidīts sabats. Namamātes un namatēva lomās iejutās Valda un Viesturs, bet pie viņu saimes galda sēdēja daudz laimīgi laulātie pāri. Jā, es varu apgalvot, ka laimīgi, jo viņi bija izvēlējušies trīs dienas viens otru savstarpēji apdāvināt. Oi, nu nedomā, ka viņi sabraukuši ar koferiem, gadu darinātām dāvanām un tagad improvizēs ziemassvētkus. Nē, mēs, pāru dienu organizatoriskā komiteja (kuras sastāvā ir Valda, Viesturs Reķi, Sanita, Māris Pavāri, Gita, Dzintars Vaivodi un Dagnija, Ivo Roderti), gadu strādājam, lai dotu iespēju laulātiem pāriem trīs dienas atstāt visu – mājas, bērnus, darbus, vecākus, radus, pienākumus, hobijus, draudzes un, aizbraucot atpūtas vietā, veltīt nedalītu uzmanību viens otram.
Jā, tu jau vari jautāt, vai tad kaut kur tālu jādodas, lai viens otram teiktu mīļus vārdus? Man jāsaka – gan jā, gan nē. Redzi, ja dzīve iegrozās tā, ka pārim pirmā satikšanās divatā „atpūtas režīmā” ir pēc ļoti ilgiem laulībā nodzīvotiem gadiem, tad ar obligāti- brīvprātīgu nozīmējumu ir jāpērk biļete uz „Pāru nometni”. Bet, ja pāris ir spējis saglabāt iemīlēšanās laika principus savās attiecībās, tad viņi vienkārši gadu jau meklē iespējas, kā nokļūt mūsu organizētajās „Pāru dienās”.
Lai vai kā, tātad dažādu iemeslu un apstākļu dēļ 23 laimīgie pāri sestdienas rītā atkal satikās, lai interaktīvās diskusijās kopā pārrunātu „Ģimenes ceļamērķus”. Pēcpusdienā visi devās uz meistarklasēm, kuru vienojošie moto bija „Izcilās ģimenes lietas” un „Praktiskās ģimenes lietas”. Dienas vidū vēl bija laiks, kuru pāris varēja pavadīt pēc savas izvēles – atpūtai vai dodoties ekskursijā, apskatot skaisto apkārtni.
Mūsu „Pāru dienām” ir daudz labu tradīciju, un viena no tām ir sestdienas vakara programma, kurai bija dota tēma, un pāris tai jau gatavojās no pieteikšanās brīža. Šogad tēma bija „Tā ir dzīve, tas nav kino”. Es tev saku, lasītāj, tādu krāšņumu tu nebūsi redzējis – īsta Grammy balvu pasniegšana, kur katrs pāris, pārstāvot kādu mīlas pāri no kino pasaules, pasākumu krāšņoja ar saviem tērpiem, oriģinalitāti un jautro noskaņu. Pēc vakara programmas jau obligāta tradīcija – sauna un pirts sarunas.
Svētdienas rīta programmas interaktīvā diskusijas tēma bija „Ilgtermiņa laulība – abpusēja uzvara”. Pietiekoši nopietni izklausās, lai atbilstoši studētu, mācītos, klausītos, konspektētu utt.. Bet nu es tev teikšu, lasītāj, kad visu laimīgo pāru priekšā uzradās piecas dāmas (Valda, Sanita, Dagnija, Dina un Gita), viena otru pārspēdamas čaloja, lielījās, stāstīja par to, kas atrodas viņu skapjos, bet attiecīgi viņu kungi visu iztulkoja pa savai saprašanai, par to, ko viņi redz sievu skapjos, tad no semināru un konferenču gaisotnes vairs nebija ne miņas. Neliela, teatralizēta skice uzrunāja klausītājus, jo pēc tam diskusijā, kur atsevišķi pulcējās sievietes un vīrieši, aktualizētā tēma, par to cik dažādi un atšķirīgi lietas redz un uztver sievietes un vīrieši – likās, ka šo diskusiju mēs nebeigsim nekad.
Profesionāli organizatorisks manevrs, un visi iekarsušie debatētāji jau bija sadalīti pa grupām un sāka ceļot pa „Globālajām kafejnīcām”, kur likās, ka šeit sabraukušie pāri ir ne tikai laimīgi, bet ļoti laimīgi.
Jaukā atmosfēra, smiekli, draudzīgi padomi, neviltoti asprātīgas piezīmes par atbilstošajām tēmām, un skaties – jau klāt atvadu brīži. Vēl sekoja tradicionālā izsole, kur saziedotā nauda palīdzēs vairākiem pārim uz „Pāru nometni” atbraukt arī nākošajā gadā. Katrs pāris mājup brauca ar atslēgu saišķī septiņām atslēgām – savas ģimenes, svētību, vērtību, gudrības, labklājības, prieka, un gandarījuma.
Nezinu, lasītāj, vai kaut nedaudz spēju tev šajās dažās skopajās rindiņās parādīt to, kas notika šī gada „Pāru dienās”. Bet man par mierinājumu un tev par iepriecinājumu – arī nākošajā gadā tev būs iespēja pašam braukt, visu sajust un piedzīvot. Un ja tu nezini, ko dāvināt Ziemassvētkos savai laulībai, tad atceries, ka tas laiks, ko pāris dāvina viens otram, ir vērtība ar ilgtermiņa garantiju. Bet mēs, radošā, iniciatīvas un kalpošanas gara svētītā darba komanda, jau jūnijā pulcēsimies, lai kopā domātu par to, kā vadīt 2013. gada „Pāru dienas” tā, lai mājup braucot liekas, ka viss pasaules nogurums ir pārņēmis miesu, bet sirds un dvēsele pateicas tam Kungam par laimi, par priekštiesību būt Viņa darba kolēģiem un spēt tik ļoti svarīgā lietā kā LAULĪBA ienest attiecību atjaunošanu, dziedināšanu un prieku.
Dagnija Roderte
(www.adventesvestis.lv)
(www.adventesvestis.lv)
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru