Ja jūsu atbilde ir jā, tad esat bijis nodibinājuma „Vērtību tilts” komandas organizēto ikgadējo „Pāru dienu” dalībnieks maija sākumā Kurzemes jūrmalā, kur šī gada tēma bija „Mīlestības gadalaiki”. Ja jūsu atbilde ir nē, tad, lūdzu, lasiet tālāk šo rakstu.
Laulībā un ģimenē svētību Avots, mīlestības Autors un dzīves piepildījums ir Jēzus Kristus, kurš „parādīja savējiem, ko Tas šinī pasaulē bija mīlējis, Savu mīlestību līdz galam.” (Jāņa 13:) Lai laulība pastāvētu visos attiecību gadalaikos, ir vajadzīga sirds izmaiņa katram cilvēkam. Sava egocentriskā dzīve jāatdod Kungam, pieņemot Kristus attieksmi – kalpot savam dzīvesdraugam tā, kā Kristus kalpoja un mācīja kalpot saviem sekotājiem. „Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis. Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs to darāt.” (Jāņa 13:)
Ģimenes attiecībās ļoti nozīmīgas ir praktiskas atbildes uz jautājumiem: ko es varu darīt, lai tev kalpotu un padarītu tavu dzīvi patīkamāku un vieglāku? Kā es varētu būt labāks vīrs/sieva? „Jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.” (1.Kor.12:) Mūsu Radītāja sākotnējais mērķis un pamats laulības attiecībām bija un ir: divi unikāli indivīdi laulības vienumā. Mums katram ir iespēja savu dzīvesdraugu pārsteigt un apbalvot ar beznosacījuma mīlestību, jo mūsu atšķirības nevis rada konfliktus un pārpratumus, bet bagātina mūsu attiecības un mūsu ģimenes dzīvi.
Laulība dzīves gaitā piedzīvo dažādus gadalaikus, bet neviens no tiem nav bezcerīgs un bezjēdzīgs. Visbiežāk tā ir mūsu pašu izvēle, kā rīkojamies, ko darām vai nedarām, piedzīvojot pārbaudījumus, sāpes un neizdošanos. Katra laulība ir Dieva brīnums, un katra laulība ir pelnījusi nepadošanos, kalpošanu un savstarpēju uzticēšanos ar ticību, ka Kristus, kurš ir Augsāmcelšanās un Dzīvība, var augšāmcelt panīkušas attiecības un dot dzīvību šķietami mirušām laulībām.
Laulība vasaras gadalaikā ir brīnišķīga. Laime. Apmierinātība. Prieks. Komforts. Tie ir vārdi, kas raksturo emocijas pāriem, kas dzīvo laulības vasaras sezonā.
Laulību vasaras laikā var salīdzināt ar ziedošām puķēm. Tās ir brīnišķīgas, bet tām jābūt aplaistītām. Pāri, kuri ir veiksmīgi ir iemācījušies uzturēt to, ko ir ieguvuši, atzīst, ka vasaras sezona nav nākusi bez augsnes sagatavošanas, sēšanas un kopšanas. Tagad, kad viņi izbauda vasaras jaukumus, viņi vēlas to uzturēt. Vasara nav vienlīdzības zīme ar perfektumu, bet tas nozīmē, ka pāri šajā gadalaikā jūt paveikto un ilgojas, lai izaugsme turpinās. Lielākā daļa pāru vasarā atzīst, ka tas prasīja darbu, lai te nonāktu. Viņiem ir pozitīva attieksme pret savu laulību. Saprotot laulāto draugu labāk, pieņemot vienam otra atšķirības, ir iemācījušies atrisināt konfliktus. Konstruktīva komunikācija ir būtiska laulības vasarā sastāvdaļa.
Vasaras gadalaika laulībā būt ir ļoti atspirdzinoši, jo ir veiktas investīcijas, kas nes dividendes ne tikai savstarpējās attiecībās, bet arī attiecībās ar bērniem un pēc tam arī ar viņu ģimenēm.
Tomēr neieguldot laulībā un kļūstot pašapmierinātiem, vasara var viegli pārvērsties rudenī pārim to gandrīz nepamanot. G. Čepmens pauž atziņu, ka laulātie pāri, kuri apmeklē seminārus un lasa grāmatas, vieglāk nodrošina vasaru savā laulību gadalaikā.
Rudens ir visdaudzkrāsainākais gada laiks divu cilvēku attiecību panorāmā. Pesimisti rudeni dēvē par prelūdi ziemai, optimisti – par ražas laiku. Rudens bagātību vairo varena krāsu palete: stabilu emociju košums, piesātinātas pieredzes intensitāte, ieguvumu zeltainums, šarmants vērtību dzidrums.
Bieži vien pāri pat neapzinās, ka viņu attiecībās iestājies pilnbrieds, jo ir bijis daudz pienākumu – ģimenē, darbā, sadzīvē, sabiedrībā, karjerā; ir nostabilizējušās intereses un hobiji; izveidojies nemainīgs tuvu un tālāku draugu un paziņu loks.
Rudenim nedrošības krāsu piešķir realitāte, ka dažkārt abu partneru attiecības vasaras pienākumu un atbildību gūzmā ir aizaugušas atmatā, paši tuvākie ģimenes locekļi un draugi var sajust atsvešināšanās dzestrumu, kas var pāraugt savstarpēju pārmetu mu un nīgruma salnās.
Patīkamais rudenī ir tas, ka pēc pirmajām salnām seko krāšņas, saulainas, mīļas atvasaras, kad laiks ir kopā apstāties, atskatīties un sadoties rokās, lai kopā ar svaigi spiestu ābolu sulu iedzertu lielu krūzi romantikas, ielektu vēl siltā piedošanas un sapratnes jūrā, ļaujoties mīlestības viļņu glāstiem.
Rudens valdzinājumam ir spēks, griba un vara neļaut iestāties attiecību ziemai, bet piedzīvot pavasarīga svaiguma un vasarīgas pievilcības satikšanos, tekoši un pastāvīgi runājot sava partnera mīlestības valodā.
Laulības attiecības ziemas stadijā raksturo aukstums, skarbums un rūgtums.
Visus pavasara sapņus un vasaras dzīvību klāj ledus kārta, un laika prognoze sola arvien lielāku salu. Ja vīrs un sieva sarunājas, tas sarunas ir tikai par loģistiku: kas darīs to, ko darīs un kad. Ja viņi cenšas runāt par savām attiecībām, tas parasti tas beidzas ar argumentu un pārmetumu gūzmu, kam nav gala. Daži pāri vienkārši dzīvo aukstā un baisā klusumā. Būtībā viņi dzīvot neatkarīgu dzīvi, lai gan atrodas zem viena jumta.
Ja centīsieties runāt ar viņiem, tad katrs no laulātajiem vainos otru par stindzinošo aukstumu attiecībās. Ziemas var ilgt mēnesi, var ilgt trīsdesmit gadus. Tā var sākties trīs mēnešus pēc kāzām, vai arī pusmūžā. Ja Tava laulība ir ziemas periodā, var šķist, ka cerības nav. Bet nepadodies!
Tāpat kā nebūtu prātīgi aukstā ziemas naktī apgulties sniegā un gaidīt nāvi, nav iemesla pasīvi pieņemt ziemas aukstumu laulības attiecībās. Ir izeja! Tā sākas ar cerību.
Pavasaris ir laiks, kad pāris var piedzīvot pozitīvas izmaiņas. Tas ir laiks jaunam sākumam un dzīvesveidam. Tas ir laiks, lai izrādītu īpašu uzmanību un rūpes viens otram.
Iespēja piedzīvot pavasari attiecībās nav tikai jaunlaulāto priekšrocība. Spirgtā gadalaika burvību var baudīt ikviens pāris jebkurā dzīves posmā, radot abpusēju iedvesmu un atsaucoties jauniem izaicinājumiem.
Kā var zināt, ka abu sirdīs mājo pavasaris? Pavisam vienkārši! Pavasaris attiecībās ir tad, ja jūsu attiecībām atbilst šādas pazīmes: meklējat vislabāko veidu, kā paust savu mīlestību; mīlestība ir optimisma pilna; jūs novērtējat savas attiecības; uzticaties un esat uzticami; abi plāno kopīgu nākotni.
Nobeigumā sens stāsts. Kādam indiāņu vīram bija četri dēli. Viņš gribēja viņiem iemācīt, lai viņi pārsteidzīgi nenovērtē lietas un nepieņem nepārdomātus lēmumus. Šī mērķa dēļ laiku pa laikam vienu pēc otra viņš viņus sūtīja aplūkot bumbieri, kas auga tālu no viņu mājām.
Vecāko sūtīja ziemā, otru pavasarī, trešo – vasarā, pašu jaunāko – rudenī.
Viņš uzaicināja visus kopā pastāstīt, ko viņi redzējuši. Vecākais teica – tas bija neglīts koks, noliecies, ar apsūnojušiem zariem. Otrs teica, nē, ko tu – tas bija pilns zaļiem pumpuriem un cerībām. Trešais nepiekrita ne vienam, ne otram, jo koks bija ziedos, smaržoja tik saldi, bites dūca ziedu kurvīšos. Jaunākais dēls nespēja noticēt dzirdētajam – tas bija pilns garšīgiem, augļu noliektiem zariem, izskatījās bagātīgi.
Tēvs teica, mani dēli, nestrīdieties, jums visiem četriem ir taisnība – jūs koku redzējāt dažādos gadalaikos. Jūs nevarat spriest par koku, tikai redzot to vienā gadalaikā, uz koku jāskatās visa gada garumā.
Koks var likties neglīts, bet tas guļ ziemas miegu, tas nenozīmē, ka rudens nebūs bagātīgs. Ja mēs padodamies, kad iestājusies ziema, mēs nekad neredzēsim cerību pilnu pavasari, vasaras ziedu skaistumu un rudens pilnbriedu.
Neļaujiet viena gadalaika sāpēm un rūgtumam nogalēt cerību un prieku pārējos! Lai Dieva svētība ar Jums, mīļie lasītāji, visās ģimenes starpsezonās, laulības gadalaikos un pārmaiņu laikapstākļos!
„Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošajās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam; patiesi tas ir tas, kas piekrīt tev šai mūžā, un tas ir atalgojums tev par pūlēm, kādām tu nododies zem saules.” (Sal.Māc.9:)
Laulībā un ģimenē svētību Avots, mīlestības Autors un dzīves piepildījums ir Jēzus Kristus, kurš „parādīja savējiem, ko Tas šinī pasaulē bija mīlējis, Savu mīlestību līdz galam.” (Jāņa 13:) Lai laulība pastāvētu visos attiecību gadalaikos, ir vajadzīga sirds izmaiņa katram cilvēkam. Sava egocentriskā dzīve jāatdod Kungam, pieņemot Kristus attieksmi – kalpot savam dzīvesdraugam tā, kā Kristus kalpoja un mācīja kalpot saviem sekotājiem. „Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis. Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs to darāt.” (Jāņa 13:)
Ģimenes attiecībās ļoti nozīmīgas ir praktiskas atbildes uz jautājumiem: ko es varu darīt, lai tev kalpotu un padarītu tavu dzīvi patīkamāku un vieglāku? Kā es varētu būt labāks vīrs/sieva? „Jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.” (1.Kor.12:) Mūsu Radītāja sākotnējais mērķis un pamats laulības attiecībām bija un ir: divi unikāli indivīdi laulības vienumā. Mums katram ir iespēja savu dzīvesdraugu pārsteigt un apbalvot ar beznosacījuma mīlestību, jo mūsu atšķirības nevis rada konfliktus un pārpratumus, bet bagātina mūsu attiecības un mūsu ģimenes dzīvi.
Laulība dzīves gaitā piedzīvo dažādus gadalaikus, bet neviens no tiem nav bezcerīgs un bezjēdzīgs. Visbiežāk tā ir mūsu pašu izvēle, kā rīkojamies, ko darām vai nedarām, piedzīvojot pārbaudījumus, sāpes un neizdošanos. Katra laulība ir Dieva brīnums, un katra laulība ir pelnījusi nepadošanos, kalpošanu un savstarpēju uzticēšanos ar ticību, ka Kristus, kurš ir Augsāmcelšanās un Dzīvība, var augšāmcelt panīkušas attiecības un dot dzīvību šķietami mirušām laulībām.
Laulība vasaras gadalaikā ir brīnišķīga. Laime. Apmierinātība. Prieks. Komforts. Tie ir vārdi, kas raksturo emocijas pāriem, kas dzīvo laulības vasaras sezonā.
Laulību vasaras laikā var salīdzināt ar ziedošām puķēm. Tās ir brīnišķīgas, bet tām jābūt aplaistītām. Pāri, kuri ir veiksmīgi ir iemācījušies uzturēt to, ko ir ieguvuši, atzīst, ka vasaras sezona nav nākusi bez augsnes sagatavošanas, sēšanas un kopšanas. Tagad, kad viņi izbauda vasaras jaukumus, viņi vēlas to uzturēt. Vasara nav vienlīdzības zīme ar perfektumu, bet tas nozīmē, ka pāri šajā gadalaikā jūt paveikto un ilgojas, lai izaugsme turpinās. Lielākā daļa pāru vasarā atzīst, ka tas prasīja darbu, lai te nonāktu. Viņiem ir pozitīva attieksme pret savu laulību. Saprotot laulāto draugu labāk, pieņemot vienam otra atšķirības, ir iemācījušies atrisināt konfliktus. Konstruktīva komunikācija ir būtiska laulības vasarā sastāvdaļa.
Vasaras gadalaika laulībā būt ir ļoti atspirdzinoši, jo ir veiktas investīcijas, kas nes dividendes ne tikai savstarpējās attiecībās, bet arī attiecībās ar bērniem un pēc tam arī ar viņu ģimenēm.
Tomēr neieguldot laulībā un kļūstot pašapmierinātiem, vasara var viegli pārvērsties rudenī pārim to gandrīz nepamanot. G. Čepmens pauž atziņu, ka laulātie pāri, kuri apmeklē seminārus un lasa grāmatas, vieglāk nodrošina vasaru savā laulību gadalaikā.
Rudens ir visdaudzkrāsainākais gada laiks divu cilvēku attiecību panorāmā. Pesimisti rudeni dēvē par prelūdi ziemai, optimisti – par ražas laiku. Rudens bagātību vairo varena krāsu palete: stabilu emociju košums, piesātinātas pieredzes intensitāte, ieguvumu zeltainums, šarmants vērtību dzidrums.
Bieži vien pāri pat neapzinās, ka viņu attiecībās iestājies pilnbrieds, jo ir bijis daudz pienākumu – ģimenē, darbā, sadzīvē, sabiedrībā, karjerā; ir nostabilizējušās intereses un hobiji; izveidojies nemainīgs tuvu un tālāku draugu un paziņu loks.
Rudenim nedrošības krāsu piešķir realitāte, ka dažkārt abu partneru attiecības vasaras pienākumu un atbildību gūzmā ir aizaugušas atmatā, paši tuvākie ģimenes locekļi un draugi var sajust atsvešināšanās dzestrumu, kas var pāraugt savstarpēju pārmetu mu un nīgruma salnās.
Patīkamais rudenī ir tas, ka pēc pirmajām salnām seko krāšņas, saulainas, mīļas atvasaras, kad laiks ir kopā apstāties, atskatīties un sadoties rokās, lai kopā ar svaigi spiestu ābolu sulu iedzertu lielu krūzi romantikas, ielektu vēl siltā piedošanas un sapratnes jūrā, ļaujoties mīlestības viļņu glāstiem.
Rudens valdzinājumam ir spēks, griba un vara neļaut iestāties attiecību ziemai, bet piedzīvot pavasarīga svaiguma un vasarīgas pievilcības satikšanos, tekoši un pastāvīgi runājot sava partnera mīlestības valodā.
Laulības attiecības ziemas stadijā raksturo aukstums, skarbums un rūgtums.
Visus pavasara sapņus un vasaras dzīvību klāj ledus kārta, un laika prognoze sola arvien lielāku salu. Ja vīrs un sieva sarunājas, tas sarunas ir tikai par loģistiku: kas darīs to, ko darīs un kad. Ja viņi cenšas runāt par savām attiecībām, tas parasti tas beidzas ar argumentu un pārmetumu gūzmu, kam nav gala. Daži pāri vienkārši dzīvo aukstā un baisā klusumā. Būtībā viņi dzīvot neatkarīgu dzīvi, lai gan atrodas zem viena jumta.
Ja centīsieties runāt ar viņiem, tad katrs no laulātajiem vainos otru par stindzinošo aukstumu attiecībās. Ziemas var ilgt mēnesi, var ilgt trīsdesmit gadus. Tā var sākties trīs mēnešus pēc kāzām, vai arī pusmūžā. Ja Tava laulība ir ziemas periodā, var šķist, ka cerības nav. Bet nepadodies!
Tāpat kā nebūtu prātīgi aukstā ziemas naktī apgulties sniegā un gaidīt nāvi, nav iemesla pasīvi pieņemt ziemas aukstumu laulības attiecībās. Ir izeja! Tā sākas ar cerību.
Pavasaris ir laiks, kad pāris var piedzīvot pozitīvas izmaiņas. Tas ir laiks jaunam sākumam un dzīvesveidam. Tas ir laiks, lai izrādītu īpašu uzmanību un rūpes viens otram.
Iespēja piedzīvot pavasari attiecībās nav tikai jaunlaulāto priekšrocība. Spirgtā gadalaika burvību var baudīt ikviens pāris jebkurā dzīves posmā, radot abpusēju iedvesmu un atsaucoties jauniem izaicinājumiem.
Kā var zināt, ka abu sirdīs mājo pavasaris? Pavisam vienkārši! Pavasaris attiecībās ir tad, ja jūsu attiecībām atbilst šādas pazīmes: meklējat vislabāko veidu, kā paust savu mīlestību; mīlestība ir optimisma pilna; jūs novērtējat savas attiecības; uzticaties un esat uzticami; abi plāno kopīgu nākotni.
Nobeigumā sens stāsts. Kādam indiāņu vīram bija četri dēli. Viņš gribēja viņiem iemācīt, lai viņi pārsteidzīgi nenovērtē lietas un nepieņem nepārdomātus lēmumus. Šī mērķa dēļ laiku pa laikam vienu pēc otra viņš viņus sūtīja aplūkot bumbieri, kas auga tālu no viņu mājām.
Vecāko sūtīja ziemā, otru pavasarī, trešo – vasarā, pašu jaunāko – rudenī.
Viņš uzaicināja visus kopā pastāstīt, ko viņi redzējuši. Vecākais teica – tas bija neglīts koks, noliecies, ar apsūnojušiem zariem. Otrs teica, nē, ko tu – tas bija pilns zaļiem pumpuriem un cerībām. Trešais nepiekrita ne vienam, ne otram, jo koks bija ziedos, smaržoja tik saldi, bites dūca ziedu kurvīšos. Jaunākais dēls nespēja noticēt dzirdētajam – tas bija pilns garšīgiem, augļu noliektiem zariem, izskatījās bagātīgi.
Tēvs teica, mani dēli, nestrīdieties, jums visiem četriem ir taisnība – jūs koku redzējāt dažādos gadalaikos. Jūs nevarat spriest par koku, tikai redzot to vienā gadalaikā, uz koku jāskatās visa gada garumā.
Koks var likties neglīts, bet tas guļ ziemas miegu, tas nenozīmē, ka rudens nebūs bagātīgs. Ja mēs padodamies, kad iestājusies ziema, mēs nekad neredzēsim cerību pilnu pavasari, vasaras ziedu skaistumu un rudens pilnbriedu.
Neļaujiet viena gadalaika sāpēm un rūgtumam nogalēt cerību un prieku pārējos! Lai Dieva svētība ar Jums, mīļie lasītāji, visās ģimenes starpsezonās, laulības gadalaikos un pārmaiņu laikapstākļos!
„Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošajās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam; patiesi tas ir tas, kas piekrīt tev šai mūžā, un tas ir atalgojums tev par pūlēm, kādām tu nododies zem saules.” (Sal.Māc.9:)
Valda Reķe
Ģimenes kalpošanas nodaļa
Ģimenes kalpošanas nodaļa
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru