Cilvēki un koki
Laulāto dzīvi var salīdzināt ar koku, kam ir sakne, stumbrs un kas savā noteiktā laikā nes augļus. Abpusēja savstarpējās saskarsmes uzvara ir sakne, kas ir kā pamatmotīvs, no kuras izaug sapratne, kas ir koka stumbrs. Tā ir tāda sapratne, kas vispirms cenšas saprast otru cilvēku un tikai tad tikt saprasts pats. Pūles saprast un sadarboties. Tas ir garais ceļš uz auglīgu, savstarpējā sadarbībā balstītu saskarsmi, tā ir spēja distancēties pašam no sevis un ieskatīties otra cilvēka domās un sirdī. No nostiprinātas saknes izaug dzīvotspējīgs un auglīgs stumbrs, no kura veidojas augļi, kas ir kā rezultāts – gala produkts, kas, savukārt, ir prieks un atalgojums par ieguldītajām pūlēm.
Kristus savā Kalna svētrunā1 arī lietoja cilvēka dzīves un sirds krājuma salīdzinājuma ar koku un tā augļiem. Viņš stāstīja, ka kokus pazīst pēc ražas, pēc to devuma. Jēzus Kristus norādīja uz divējādiem kokiem – nelāga un labus augļus nesošiem. Viņš runāja par cilvēkiem – labiem un ļauniem, kurus atpazīst pēc krājumiem sirdī. Nevar sagaidīt labumu no ļauna krājuma, un pretēji - no labestīga sirds krājuma skan uzmundrinājums, pateicība, prieks un labestība.
“Jo tas nav labs koks, kas nes nelāga augļus, nedz tas ir nelāga koks, kas nes labus augļus. Ikkatru koku pazīst no viņa augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem. Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu,un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.”
Ģimenes dzīve nav stāsts par diviem dažādiem blakus augošiem kokiem, tas ir kopīgs stāsts par vienu, dzīvotspējīgu koku, kas kalpo gan par patvērumu putniem, gan cilvēkiem, kas izdaiļo kādu dārzu un kas nes kopēju labumu – augļus visiem. Nonākot līdz sapratnei un radošai sadarbībai, divi cilvēki kopā var paveikt kaut ko, kas nes abiem daudz lielāku labumu nekā, ja kāds gūst vienpusēju uzvaru. Tā ir skaista un efektīva ģimenes kultūra ar mērķi, lai ģimenes koks augtu kopējs, lai tā būtu abu kopēja uzvara, tas ir veids, kā meklēt risinājumu katrā dzīves dienā ar domu un jautājumu – kas ir tas labākais, ko katrs no mums šajā brīdī var piedāvāt.
Kāpēc nevienam nepatīk zaudēt?
Kopīgi radīt ko jaunu vienmēr ir satraucošs piedzīvojums. Tā ir nozīmīga domāšanas maiņa – vēlēties un darboties, lai no kopējās dzīves abi gūtu labumu, lai abi būtu uzvarētāji. Tā ir pāreja ģimenes iekšienē no domāšanas “es” uz “mēs”. Cik bieži un klasiski ir šī iekšējā vēlēšanās prasīt atbildību no otra cilvēka, vai neizdošanās gadījumā vainot otru?
Nevienam nepatīk zaudēt. Uz to mudina arī mūsu sabiedrība, visās dzīves jomās nodrošinot vērtēšanas sistēmu – kurš ir labākais, kurš ir veiksmīgākais, kurš ir uzvarētājs. Konkurencē zināšanās, pienākumos, darba vietās, skaistuma konkursos, spēlēs un tiesas prāvās. Kas notiek ar zaudētājiem, kas notiek, ja neesmu labākais, ja neesmu veiksmīgākais, ja neesmu uzvarētājs, ja kāds vienmēr par kādu punktu, par kādu centimetru, par kādu līmeni ir labāks, pārāks, augstāks, izcilāks par mani? Vai tiešām dzīve ir tikai par veiksminiekiem un neveiksminiekiem?
Cīņa par uzvaru ienāk likumsakarīgi arī ģimenes dzīvē, tiecoties pēc autonomijas, identitātes, sacenšoties ar brāļiem un māsām, vecākiem pūloties saglabāt disciplīnu, vīriem un sievām cīnoties, lai panāktu savu. Taču kādas sekas ir šādai izvēlei? Kādu iespaidu tā atstāj uz bērniem? Kādas sekas uz laulību?
Mums ir taisnība. Mēs esam lielāki. Mēs esam spēcīgāki. Jādara pēc mana prāta, jo es esmu uzvarētājs. Tā ir neveselīga attieksme no vienas puses, bet no otras puses ir cietēja vai labprātīga mocekļa nostāja: dari vien ar mani tā, tad redzēsim, kas iznāks, es esmu moceklis u.c. Vai šāda pieeja palīdz veidot auglīgas, ilgtermiņa attiecības ģimenē un laulībā, vai šāda “uzvarētāja/zaudētāja” nostāja neposta ģimenes koku un nemodelē kroplīgu iespaidu nākošajām paaudzēm? Liekas, ka vairāk rūp, kuram ir taisnība nevis, kā būtu pareizi.
Vai tava laulība varētu būt veiksmes stāsts?
Veiksme laulībā nav mērojama ar bērnu skaitu, ienākumu lielumu vai pensijas nodrošinājumu. Veiksme laulībā ir abu laulāto ilgtermiņa mūžieguldījums, tie ir centieni attīstīt uz abpusēju uzvaru balstītas attiecības. Tas ir vienīgais domāšanas veids un saskarsmes modelis, kas veicina uzticības un beznosacījuma mīlestības pilnas atziņas.
Veiksmes formulas atslēga laulībā balstās uz principu: tam, kas citam cilvēkam šķiet svarīgs, jābūt tikpat svarīgam, cik svarīgs mums ir šis cilvēks. Tā ir pāreja no “es” uz “mēs” attieksmi, no “mans” uz “mūsu” lēmumiem. Brīvības, jaunrades, vienotības un kopīgu panākumu izjūta rodama, ģimenes problēmu risināšanā izvēloties šo pieeju. Neviens nav apgalvojis, ka tas ir viegli, nevienam tas nav viegli padevies un nevienam tas neizdodas visu laiku un nepārtraukti. Nav dzirdēts bieži, ka cilvēki, nolemjot veidot ģimeni, stājoties laulībā, apgalvotu, ka mēs vēlamies neveiksmīgu dzīvi. Parasti cilvēki vēlas būt svētīti, laimīgi un veiksmīgi, gan kopā, gan katrs atsevišķi.
Veiksmīga ģimenes un laulības veidošana prasa kalpošanu un ziedošanos. Ja otru patiesi mīlam, un mums ir vienoti un augstāki mērķi, tad ziedošanās ir nebūtisku lietu iemainīšana pret patiešām svarīgāko. Ziedošanās nes patiesu piepildījumu, jo pāreja no “es” uz “mēs” padara ģimeni par ģimeni.
Ģimenes dzīves eksperts un viens no 25 ietekmīgākajiem Amerikas cilvēkiem, Stīvens Kovejs, savā grāmatā “Ļoti veiksmīgu ģimeņu septiņi paradumi”2 raksta, ka laulības un ģimenes būtība izpaužas pārpilnības attieksmē. Pārpilnības attieksme ir ģimenes gars un “mēs” attieksme jeb doma, ka pietiks visiem un ka pastāv nebeidzams skaits alternatīvu risinājumu vai labāku veidu, kā panākt, lai ikviens būtu ieguvējs. Patiesa tiekšanās pēc abpusējas uzvaras nozīmē, ka gribam, lai visiem būtu labi, un ka mums ir vēlēšanās mīlēt un ziedot, lai to īstenotu.3
Laulāto iespējas
Katra ģimene, laulāts pāris nedzīvo tikai sev, jo mēs visi esam daļa no sabiedrības, no kādas noteiktas kopienas vai varbūt pat vairākām. Vēl vairāk - katra kristīga laulība ir liecība par to, ka laulība var būt veiksmes stāsts, ka uz bībliskiem pamatiem veidota dzīve ir iespēja, piedzīvojot neveiksmes, celties un gūt abpusēju uzvaru.
Paturot prātā, ka ikkatru koku pazīst pēc tā augļiem, arī katru laulību, katru pāri pazīst pēc viņu praktiskās dzīves, un ka labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, vēlos Latvijas Adventistu draudžu savienības Ģimenes kalpošanas nodaļas komandas vārdā aicināt sekot līdzi piedāvājumiem piedalīties dažādās aktivitātēs šajā pavasarī un citos gadalaikos. Ja nav iespējas piedalīties pašiem, atbalstiet tos, kuri ir iesācēji gan ticības dzīves ceļā, gan savā laulības dzīvē. Nāciet kopā, lai vēlreiz pārliecinātos, ka divu cilvēku attiecību veiksmes atslēga ir kopējā sapratne un sadarbība.
Mūsu mērķis ir, kopīgi radoši darbojoties, liecināt, ka katrs pāris var gūt ilgtermiņa abpusēju uzvaru un tādējādi savu laulību veidot kā auglīgu koku par svētību pašiem un ikvienam kas to iepazīst.
Ja atsaucaties aicinājumu kalpot cilvēkiem un vēlaties dalīties savā pieredzē un piedzīvojumos ar citiem pāriem un ģimenēm, par Ģimenes kalpošanos nodaļas plānotajām aktivitātēm sekojiet līdzi “Adventes Vēstīs” un/vai interneta mājas lapā www.paru.nometne.info. Ļoti iespējams, ka tāpat kā Jelgavu, Cēsis un Liepāju jūsu pilsētu vai draudzi apmeklēs Mīlestības ekspresis.
Uz svētīgu sadarbību!
Valda Reķe
Ģimenes kalpošanas nodaļa
1 Mateja evaņģēlijs 7:15-20; Lūkas evaņģēlijs 6: 43-45;
2 Stīves R. Kovejs, Ļoti veiksmīgu ģimeņu septiņi paradumi. Apgāds Mantojums, 2010.
3 Raksta sagatavošanā izmantotas idejas no grāmatām “Kopā uz mūžu” (autori Dr. Hulians Melgosa un Anete D. Melgosa) un “Sacred Marriage” (Svētā Laulība, tulkoj., autors Gary Thomas).
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru