Social Icons

otrdiena, 2011. gada 12. aprīlis

Vakara sarunas ar Sanitu un Māri

Sanita un Māri, jūs kā ģimene un pāris esat kopā jau otro gadu desmitu, kas, protams, ir lieliski un apsveicami. Ja jums būtu vēl viena iespēja, vai jūs atkal izvēlētos viens otru?
Jā, nešaubīgi. Esam par to runājuši, un abi esam pārliecināti. Šī gada nometnē pāriem (aprīļa mēneša beigās) arī atjaunosim savus sākotnējos laulību solījumus un aicināsim to darīt arī citiem, jo cilvēkam tāpat kā dabai nepieciešams cikliski atjaunoties, pārvērtējot visu piedzīvoto, ar attiecību un kopdzīves pieredzes bagāžu krātuvi klēpī.
Varam teikt, ka mēs abi kopā veidojam mūsu ģimenes satelītu, kas saņem, uzkrāj, dod tālāk, un tas jau kļūst par labu ieradumu un dzīvesveidu. Galvenais ir vērtības, kopējās vērtības un princips – ticēt, uzticēties, mācīties, pilnveidoties, meklēt. Dalīts satelīts nedarbojas, kādu laiku var imitēt, ko daudzi arī dara, bet tāda neīsta dzīve neiztur laika pārbaudi.
Visinteresantākais ir tas, ka satelīti viens otram netraucē, tie raida, pārraida uzkrāto ģimenes resursu – paradumus, kopīgas lietas, kopīgus ieradumus, svētkus.

Seši gadi ģimenes kalpošanā, pāru nometņu veidošanā kā organizatoru komandas pārim. Jūsu ieguvumi, vērtējums?
Pirmie divi gadi bija ņemšanas laiks, izpratne par notiekošo, draudzību uzsākšana ar citām ģimenēm un vēlēšanās iesaistīties kalpošanā ar Dieva dotajiem radošajiem talantiem un dzīves uztveri, vēlēšanās dalīties iegūtajās vērtībās. Tālāk norisinās tālāk-nodošana, bet vienlaicīgi saņemšana, garīgo rezervju krātuvju uzpildīšana. Ar vien vairāk saprotam, cik svarīgs ir laiks divatā, jo esam apņēmušies dalīt savu mūžu kopā.

Vai piekrītat domai, ka kristiešu ģimenes ir kā satelīti sabiedrībā?
Ģimene ir satelītstacija sabiedrībā. Varenais Satelīts debesīs ir ar zināmu funkciju, uz zemes ģimene ar savām funkcijām saņemt no Debesīm, uztvert un raidīt tālāk.
Ģimenē saņem viens no otra, no bērniem, darba kolēģiem, draugiem – gribot vai nē, visu to pārraidām tālāk.
Ģimenes ir kā tīkla mārketings. Debesīs ir daudz zvaigznāju, piemēram, “Lielais lācis”, ja no tā kaut viena zvaigzne iztrūkst, tas ir pavisam cits zvaigznājs. Katrs viens mēs visus citus ietekmējam: ģimene – ģimeni, mēs viens otram esam vajadzīgi, lai veidotos kaut kas jauns.
Satelītam jābūt vienmēr formā, jo 20. gadsimta, sešdesmito, astoņdesmito gadu dzīvesveids, domāšana un darba formas neder divdesmit pirmajā, tāpat kā lietojam ikdienā arvien jaunas tehnoloģijas un to piedāvātās iespējas.
Satelītam jābūt pievienotam barošanās blokam, kas, savukārt, jāuzlādē, lai, neatkarīgi no laikapstākļiem, būtu gatavs raidīt.

Vai un kā kristiešu ģimenes ietekmē sabiedrību kopumā?
Kristīgas ģimenes sabiedrībai vajadzīgas kā domājoši satelīti ar spēju analizēt, vērtēt, izdarīt izvēli, pieņemt lēmumus sev un savai ģimenei.
Ģimene ir resurss, vispirms paši sev kā attiecību stiprinātāji, atbalsts, vērtību bagāža, domas tālāknesēji. Ienākošie signāli var palikt neuztverti, ja barošanas bloks ģimenei netiek ikdienas uzlādēts. Būtisks resurss viens otram ir dzīvesbiedri, kaut vai vakarā, vienkārši pēc darba apsēžoties viens otram blakus un vienkārši esot.

Dažkārt kristiešu vidē izskan teikumi, apgalvojumi, ka ir tikai viena – ideāla ģimenes forma. Taču mēs nedzīvojam ideālā pasaulē. Kāda ir jūsu attieksme pret citām ģimenēm/laulībām, kuras ir citādas - viena vecāka ģimene vai arī vecāki nav precējušies vai ģimene ir šķirta?
Ģimene nav citāda. Tā vienkārši ir ģimene. Par citādu to padara apkārtējās sabiedrības aizspriedumi un stereotipi, pie kam bērni vecākus nav izvēlējušies, kā arī ģimeni, kurā piedzimt un augt, arī nē.

Kāds ir jūsu redzējums par ģimenes kalpošanu tieši Jūsu draudzē?
Mums ir prieks par draudzi, kurā esam, dzīvojam un rosāmies ik nedēļu! Tomēr ir vīzija, kas katru dienu ir redzeslokā, proti, kā veidot garīgi attīstošu, saskarsmi veicinošu un vērtīb-orientētu vidi draudzes bērniem, atbilstoši pieprasījumam (saskaņā ar bērna mūsdienīgām vajadzībām).
Kā arī jau kādu laiku lolojam ideju par iespēju ģimenēm, pāriem regulāri satikties, lai tiktos pie tējas tases, lai domātu, runātu, diskutētu par visu ko...lai katram būtu iespēja dalīties pieredzē.
Katra ģimene ir kā resurss citām ģimenēm – uzklausīt, esot atvērtiem, būt kopā, un ja vajag – palīdzot. Vai ģimenē ir resursi vai ģimene ir kā resurss citiem – to cilvēki sajūt.

Māri, kādā intervijā Tu reiz izteici paliekošu retorisku jautājumu, uz kuru atbilde svarīga putniem, bet visvairāk svarīga cilvēkiem: "Vai putnam ir vienalga, zem kuras kores ligzdu vij?"
Saprotams, ka nav vienalga – ir izvēle, ir kritēriji, ir iespējas, lai kopējais lidojums izdotos gan putniem, gan cilvēkiem.
Augsts lidojums ir bērnu atzinība vecākiem, ka vecāki pieder viņu tagadnei, nevis tikai ir pieaugušie ar lielāku pieredzi, kuri nāk no pagātnes. Cilvēki mainās. Tie, kuri kādreiz bija jauni, skaisti un gudri, laikam ejot ir tikai un vienīgi gudri, un tas jau ir nozīmīgi. Kāds satelīts varu būt citiem, ja nespēju būt gudrs uztvērējs un raidītājs savās mājās.
Vecāki nepieciešami kā resurss saviem bērniem ar spēju piedalīties viņu aktivitātēs un piedzīvojumos.
Resursu uzkrāšana ir nepārtraukts darbs, jo tie neuzpildās paši no sevis. Būtisks resurss ir humors, spēja kopīgi paskatīties uz notiekošo no komiskās puses.

Sanita, Tavs ikdienas darbs saistīts gan ar bērniem, gan pieaugušajiem – bērnu vecākiem. Bieži vecāki ir neziņā un norūpējušies par garīgo vērtību tālāknodošanu saviem bērniem, kā arī uztraucas, ja liekas, ka tas neizdodas. Tavi vērojumi un ieteikumi.
Šādos gadījumos balsoju par ideālo variantu –ievērot veseluma pieejas principu – fizisko, intelektuālo, garīgo, sociālo un emocionālo faktoru sabalansētu attīstīšanu.
Pirmā saistība – bērns kā vērtība.
Otrā saistība - bērna un pieaugušā mijdarbība attieksmju veidošanās procesā.
Trešā saistība – bērna pozitīvs pārdzīvojums sadarbības un saziņas procesā ar pieaugušo.
Ceturtā – pieaugušie paši garīgi pieaug un pilnveidojas.
Ģimenes lielais uzdevums - motivēt bērnu dzīvot, atklājot un veicinot savu personības individuālo spēju attīstību, nodrošinot iegūt personisko pieredzi mijdarbībā ar apkārtējo pasauli un iemācot izmantot savas individuālās spējas un iegūto pieredzi.

Nesen piedalījos kādā prezentācijā, kurā runātājs, stāstot par saviem ceļojumiem un pasaules apceļošanas pieredzi, nepārtraukti pieminēja, cik ļoti viņš mīl savu sieviņu un divus bērnus, tādējādi mēģinot ģimenei atņemto prombūtnes laiku kompensēt ar publiskiem mīlestības apliecinājumiem.
Kāda ir jūsu pieredze un ieteikumi, kā radoši un kvalitatīvi pavadīt laiku ģimenes lokā, kad laiks ir limitēts?
Kad laiks ir limitēts, darām vairākus darbus vienlaicīgi! Piemēram,
vienlaicīgi lasām grāmatu visa ģimene, pārrunājam, līdzdalām katrs savas domas, saistām ar ikdienas dzīvi, situācijām skolā, mājās, darbā.
Palīdzam viens otram sagatavoties projektam, pasākumam vai ieskaitei. Vieni meklē informāciju, citi apkopo. Tā vairāk ideju, radošs process un drīzs rezultāts.
Visa ģimene, visi četri - mēs abi, meita Elija, dēls Filips -kopā strādājam! Sējam, piķējam, aprūpējam. Priecājamies par augšanas brīnumu!

***
“Nesteidzies, neraizējies.
Tu esi ieradies tikai uz īsu brīdi.
Tāpēc noteikti apstājies un pasmaržo ziedus.”
Valda Reķe
Ģimenes kalpošanas nodaļa

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

 
Blogger Templates